Mani te lūdza uzrakstīt par manu ričuku. Nevarētu teikt, ka tas ir ļoti aizraujoši, bet tomēr.
Ričuks ir sporta-tūrisma hibrīds Scott Sportster P4. Hibrīds - tas ir MTB ("kalnu") un Road (šosejas) ričuku krustojums. Riteņi 28 collu diametrā, kā šosejniekam un padomju laika velosipēdiem, bet aploces un riepas gandrīz kā kalnu velosipēdam (nu, šaurākas un ne tik zobainas, protams)
Kopskata foto.
Priekšējā rumba, Shimano Deore LX. Nopirku lēti, uz akciju - šķiet, pa 14 mārciņām. XT maksāja dārgi, naudas palika žēl.
Aploces Mavic A719, 36 spieķi. Bieži mēdz būt 32 spieķi, bet es paņēmu šādas, jo pats esmu smags un ričuku nesaudzēju. Hibrīdiem šīs aploces ir gandrīz topa līmenī, izmaksāja nedēti. Nomainīju no iepriekšējām, jo gribēju otru riteņu pāri - viens asfaltam un treniņiem uz ruļļa (iepriekšējie), bet šis pāris, izturīgāks - bezceļiem. Principā, plāns īstenojās, lai gan ne bez problēmām (skat. tālāk).
Integrētā sistēma un klaņi Shimano DeoreLX. Sistēma - tie ir priekšējie zobrati, "integrētā", šķiet, nozīmē, ka zobrati ir savienoti kopā ar kareti, proti, pedāļu asi. Klaņi - tās ir nūjas, pie kurām stiprinās pedāļi.
Nomainīju no iepriekšējās, ričuka oriģinālās sistēmas, jo sabojāju vītni klaņiem, kad lidoju uz Turciju. Nepieskrūvēju pedāli līdz galam. Esiet uzmanīgi ar vītni - neesmu tāds vienīgais, zinu cilvēkus, kas skrūvēja pret vītni un tamlīdzīgi, kā rezultātā jāpērk jauni klaņi, kurus atsevišķi ne vienmēr var nopirkt. Rezultātā maina visu sistēmu, kas nav lēti.
Pie klaņa vēl redzams bezvadu velodatora CatEye CC-CD300DW sensors. Kompis dārgs un labs (pirkts eBay no Japānas), izturējis lietavas, kritienus, strādā uzticami un negļuko no elektrotraucējumiem kā ķīniešu mēsli. Viens trūkums - sensors ir diezgan trausls, rezultātā kājiņa, kas atbild par kadences rādījumu nolasīšanu, nolūza. Kadence - tas ir pedāļu griešanās ātrums, tā ka to var pārdzīvot. Ar firmas bačām kompis strādāja vairāk nekā pusgadu, ķīniešu baterijas no dealextreme gan mainu katru mēnesi, diemžēl. Mūsu veikalos arī pārdodas sūdīgas, nu varbūt kādus divus mēnešus izvilka, bet cena tām ir 10! reizes augstāka par ķīniešu.
Pedāļi WellGo priekš BMX, tātad velosipēdiem, ar kuriem taisa trikus. Tur kājai stabili jāstāv, tāpēc pedāļi ir plati un ar radzēm. Smagi, protams. Kontaktpedāļiem (kur kurpe stiprinās ar klipsi pie pedāļa) es vēl neesmu nobriedis, kur nu vēl ar manu sarauto krustenisko saiti.
Soma uz rāmja pie stūres Topeak. Laba manta, ar lietus pārvalku (foto nav redzams), pie mums Daugavpilī tādu nepārdod. Viens trūkums - stiprinās ar "ļipučkām" (lipekļiem), kas neiztur manu trako braukšanas stilu un to, ka somiņa ir piebāzta pilna. Rezultātā tā nošļūk uz sānu. Lietu tur labi, bet gāzienā tomēr kaut kas izsūcas cauri lāsītēm. Vēl vienu trūkumu atcerējos - aizsargpārvalku ir grūti ātri aiztaisīt ciet, ja biji attaisījis, tad pēc tam atkal uz malām jāuzstiepj.
Ležaks (guļstūre). Lieta noderīga, pat ļoti, lai gan smaga. Ļauj krietni samazināt gaisa pretestību, mainīt pozu. Bieži braucu, turot muguru taisni, un ar rokām turoties pie elkoņu balstiem (laukumiņi pa labi). Ležaku es nopirku lietotu, lēti, kādi 6 lati šķiet, jo tam viens balsts bija mazliet ieplīsis. Tieši to es līmēju ar epoksīdsveķiem. Sanāca uzticami, tagad atkal lietoju.
Vienīgais mīnuss - man periodiski sāka sāpēt ap lāpstiņām, laikam daļa no pleca locītavas. Īpaši, kad stiepju roku kaut kur. Tas, protams, nav tikai ležaka dēļ, bet gan tāpēc, ka es ļoti daudz laika sēžu pie kompja, it īpaši darbā. Mums darbā visi, ieskaitot mani, sēž nepareizi - uz vecumu būs problēmas ar muguru utt. Man jau tāpat tās problēmas ir sen, tā kā poh.
Ragi. Neatceros firmu, normāla. Gandrīz nelietoju, vajadzētu laikam ņemt nost, citādi tikai lieku svaru vadāju. Spārni (jeb dubļusargi) SKS, visuniversālākais un populārākais modelis visur.
Sēdeklis oriģinālais, jau pamatīgi saplīsis, nomainīšu, tiklīdz būs izdevība.
Aizmugurējā lukturīša stiprinājums. Priekšējais lukturītis man ir SpiderFire no DX uz SSC P7 diodes. Kad pirku, tas bija jaunākais kliedziens diožu tehnoloģijā, tagad varbūt jau izdomājuši ko labāku, nezinu.
Aizmugurējais lukturītis man ir BlackBurn Mars.
Atcerieties amerikāņu parunu - Safety First! Vienmēr izmantojiet lukturīšus, atstarojošu apģērbu, brauciet pa ceļu akurāti un nesteidzoties. Ja jums nav bail mirt, kā arī man, padomājiet, ka toties ir sasodīti baisi kļūt par invalīdu, un tas ir vieglāk par vieglu, ņemot vērā debīlu šoferu skaitu uz mūsu ceļiem. Nepasliktiniet risku ar savu pašu uzvedību.
Sēdekļa stute oriģinālā. Ja kļūšu bagāts, nopirkšu atsperīgo nitro pro.
Pārslēdzēji oriģinālie, kaut kādi Shimano Series 8. Pagaidām strādā, vajadzību mainīt neredzu. Patīk tas, ka ir ātrumu cipari - uzreiz redzi, kā brauc. Bremzes arī oriģinālās, tikai klučus nomainīju uz kārtridža tipa. Pēc disku bremzēm pagaidām vajadzības nav - tās, protams, ir labākas, bet es pa kalniem un lietū nebraucu tik bieži, lai atpelnītu to cenu un lieko svaru. Atkal jau, bagāžnieks tām nav paredzēts, nāktos mainīt arī to.
Bremžu rokturi jau kaut kā grab, ja nesanāks pievilkt, nāksies mainīt.
Bagāžnieks Axiom. Salīdzinoši smags, bet uzticams, sola, ka iztur 75 kg slodzi.
Velosomas-bikses, tās pašas kamielis, tās pašas "Pannier" (man kā rietumniekam tuvāks ir angļvalodīgais nosaukums, jo uzreiz ir skaidrs, par ko runa). Firma Dawes, lēti un dusmīgi. Mainīšu uz ūdensnecaurlaidīgo (un nenormāli dārgo) klasiku Ortlieb, domāju, ka drīz, bet nav fakts.
Aizmugurējā rumba DeoreXT. Uz aizmugurējās rumbas taupīt nevajag, es nolēmu, un tāpēc nopirku XT. XTR nepirkšu nekad, ja nu vienīgi pavisam izlaidīšos.
Vecā Shimano no-name rumba uz oriģinālā riteņu pāra nokalpoja kādus 2,5 gadus, tad nokrakšķēja un beidza griezt riteni. Meistars salaboja, pietika vēl kādam gadam, pēc kā tā nosprāga galīgi, un es to nomainīju pret Novatec par 17 Ls. Redzēsim, kas sanāks.
Pussliku riepas man ir krutās, Continental TopContact, tūringi, tas ir, pa asfaltu braukt viegli, pārdurt grūti, svars nav gluži mazs. Virsū rakstīts "Hand-made in Germany". Varbūt arī tā ir. Diemžēl, viena ieplīsa no sāna, lai gan cita nolietojuma uz tās neredz. Gan jau pats pret apmali noberzu.
Šobrīd bezceļiem uz šiem riteņiem stāv Maxxis Crossmark (priekšā) un Kenda Claw (aizmugurē, jo Maxxis neielīda platumā).
Bet Continental stāv uz vecajiem riteņiem, galvenokārt tāpēc, lai mītu treineri. Treineris - trenažieris ričuka uzstādīšanai, lai ričuks kļūtu kā velotrenažieris.
Par ko es vēl neesmu uzrakstījis?
Dakša oriģinālā, sūdīga elastomērene, protams, no bedrēm palīdz, bet nu tā čābīgi. Nomainīšu pret hibrīdu topa modeli SunTour, nu, vai Marzocchi, kā sanāks, abas viņas ir gaisa. Hibrīdiem krutas dakšas neražo, kas ir pat labi - lieku naudu neiztērēšu. Uzlikt 26" MTB ričuka dakšu nevar - sabojāsies rāmja ģeometrija. 29" dakšu varbūt arī var uzlikt, bet tur ir jāiedziļinās.
Pudele Tacx, bija smuka, bet panks to pavazāja pa granti, kā rezultātā kļuva noskrambāta. Gribu vēl zaļu pudeli sporta zālei, bet nav kur nopirkt. Pudeles turētājs bija no "Maximas" par 1 ls, bet vakar nomainīju pret plastmasas Tacx. Diemžēl, caurspīdīgu, melna nebija.
Aizmugurējais pārslēdzējs man ir oriģinālais, Alivio. Bet uz skapja stāv Deore XT, un pavasarī es laikam saņemšos to uzlikt, jo pārslēgties ir kļuvis diezgan sūdīgi.
Priekšējais pārslēgs Deore LX.
Ķēde Wippermann ar ātro savienotāju Connex, mazliet lētāka nekā SRAM, un kvalitāte laba (šķiet). Ātrais savienotājs ļauj noņemt ķēdi ātri un bez spec. instrumentiem, ja kāds nav kursā. Tas nepieciešams remontam vai tīrīšanai.
Kopumā mans ričuks neizskatās pārāk reprezentabli, uz rāmja pārāk daudz krāsas atsitumu. No vienas puses, man pofig, jo galvenais, kā ripo. No otras - jūties apdalīts, kad redzi citiem jaunu un smuku tehniku. No trešās - uz apbružātu ričuku tik ļoti nekrīt zagļu un gopņiku acis. Mums, par laimi, nav tā kā Krievijā, kur mūždien gopņiki piesienas, tostarp gribot atņemt ričuku, bet tik un tā nav ko zīmēties. Katrā ziņā, ja rokas aizsniegsies, atradīšu krāsu un tos atsitumus aizkrāsošu.
Mans ričuks man patīk, ripo labi, tuvākajos gados mainīt netaisos, ja nu vienīgi nozags vai salūzīs rāmis, kas ir mazticami.